Pļavas ziedu matemātika

Latvijā ir ļoti daudz aktīvu, radošu un lielisku mammu, kuras atvēl laiku, lai mājās darbotos ar saviem mazajiem. Ikkatra cenšas nodot to labāko, noderīgāko - dažādos veidos, pedagoģijās, meklējot idejas interneta plašumos. Tā kā Montessori pedagoģijas tēma man ir tuva un interesanta, tad, kādu ilgāku laiku atpakaļ Instagram piesekojos Ritai Balodei (@ritabalode), kura dalās ar radošiem projektiem un idejām kā viņu mājās tiek apgūtas dažādas tēmas. Esmu ļoti priecīga, ka turpmāk Mācētprieks blogā ik pa laikam varēsiet pasmelties pa kādai idejai un ieteikumam no Ritas pieredzes mājskolojot savas trīs atvases. Reizēm nepieciešams skats caur citu prizmu uz pavisam ikdienišķām lietām, kas ir mums apkārt, lai rastos ideja tās pielietot, lai ar bērniem apgūtu dzīvei noderīgas zināšanas. Ceru, ka arī matemātisks skats uz apkārt esošo dabu jūs iedvesmos doties pļavās, dobēs un baudīt to daudzveidību. - Katrīna

Vai arī jūs no pastaigas ar bērniem mājās ierodaties ar pilnām kabatām dažādu „dārgumu”, kas atrasti uz ceļa, grāvī, zem kokiem un pļavā?

Arī pie mums tā notiek – vecākā meita parasti saķer vardes un sienāžus, salasa gliemežvākus un putnu spalvas, bet vidējā meita – puķītes un akmentiņus. Mazais viengadnieks arī grib nest pa olim katrā plaukstā – laikam līdzsvaram. Un es cienu to – ja manam bērnam tas ir dārgums, tas tāds ir arī man!

Vasaras laikā visvairāk man patīk, kad meitas ik pa laikam salasa kādu pļavas ziedu pušķīti, kuru man uzdāvina. Mums palaimējies dzīvot zaļākā vietā, kur skaistas ”nezāles” varam saplūkt tepat grāvī. Man vienmēr gribējies, lai bērni ap māju augošos augus ne tikai pazītu pēc nosaukuma, bet patiešām apskatītu tos rūpīgi. Bieži tas nozīmē burtiski ar degungalu pielīst pie sīciņā neaizmirstulītes ziediņa, cenšoties ieraudzīt kāda krāsā ir zieda viducis.

Viens no veidiem, kā to var paveikt, ir atrasto ziedu, lapu vai kukainīti uzzīmēt. Katru reizi, kad šādu zīmēšanu uzsākam, es saku:

Zīmē tieši tā kā tur redzi, nevis kā tev liekas, kā ir jābūt”. Ja šo noteikumu vienmēr atceras - zīmējumi mūs pārsteidz.

Reiz, pastaigas laikā, saplūcām dažādus ziedus, lai mājās tos aplūkotu tuvāk, salīdzinātu un kādu uzzīmētu. Iesākumā ziedus pārcilājām un noskaidrojām, kuriem vārdiņš jau ir zināms. Pārējos sameklējām pļavas augu noteicējā vai internetā.

Apskatot kādas krāsas ziedus esam atradušas, meita nosprieda, ka dzeltenās krāsas ziedu mūsu apkārtnē ir visvairāk. Ievērojām, ka daži ziedi ir pa vienam, bet citi - saliktās ziedkopās. Par ziedkopu veidiem mācīsimies citā reizē. Šoreiz mēs izvēlējāmies ziedus uzzīmēt.

Pirms to darījām, es izmantoju iespēju, lai parādītu, ka arī dabā ir sastopami daļskaitļi.

Mūsu mauriņā aug daudz ložņu gundegas un ložņu āboliņi. Šī iemesla dēļ viens no mūsu pētāmajiem augiem bija gundega, bet atceraties, ka pēc tās aiztikšanas jānomazgā rokas, jo augs ir indīgs. Šis ir vēl viens iemesls kādēļ gan vecākiem, gan bērniem ir būtiski iepazīt tieši pie savas mājas augošos augus.

Mēs ložņu gundegas dzelteno ziedu (kas ir viens vesels) sadalījām pa ziedlapām, kur katra ziedlapa bija viena piektdaļa.

Tad uz lapas pierakstījām, ka saskaitot piecas piektdaļas iegūst vienu veselu. To pašu izdarījām ar purva virzas ziediņu, kam parasti gan ir 10 ziedlapas, bet mums bija gadījies ar deviņām. Atkal sadalījām pa daļām un šoreiz viena ziedlapa bija devītdaļa. Deviņas devītdaļas kopā arī veido vienu veselu.

Šāds vingrinājums parāda, ka viens vesels katru reizi var nozīmēt ko citu un tikt sadalīts dažādās daļās.

Pēc tam sākām zīmēt. Es izvēlējos uzzīmēt neaizmirstulīti, meita – pīpeni. Zīmējumā pierakstījām arī auga nosaukumu un savus novērojumus. Tika saskaitīts cik ir ziedlapiņas un izmērīts, cik plats ir zieds. Šoreiz iegadījās, ka meitas izvēlētā pīpene ir arī viens no Latvijas simboliem, kas izraisīja lielu prieku, tādēļ arī šī informācija tika pierakstīta.